Nav noslēpums, ka katrā no mums mīt kāds mazs velnēns, mazliet kūtrāki esam tad, kad baidāmies atklāt, ka mūsos mīt arī pa kādam kuces dēlam, roltonam vai, skatoties patiesībai acīs - lentenim. Šie un daži vēl skarbāki apstākļi ir tieši noteicošie tam, kādā vietā vai zem kādas tupeles tu esi/ tev būtu jābūt/ tu esi, bet nejūties pelnījis tur būt/ tu neesi, bet, kad pieaugsi un izlīdīsi no mātes brunčiem, noteikti centīsies būt, bet tev kā konkrētam sūdam nekas nesanāks. Tad nu turpinājumā arī nedaudz par vietām un sandalēm.
Ja būtu izvēles iespējas, es labprāt dzīvotu tādā vietā, kurā katrs trešais cilvēks gribētu kādu nobliezt ar rādītājpirkstu. Nu labi, es profesionāli diršu jeb, ja būtu izvēles iespējas, es labprāt dzīvotu tādā vietā, kurā katrs otrais cilvēks gribētu kādu nobliezt ar rādītājpirkstu. Vēl es gribētu dzīvot vietā, kur transvestīti un ielasdēli būtu tikpat lielā cieņā, cik lielā cieņā ir Boloņas mērce Boloņā, vai, piemēram, Vītolu ģimene Latvijā. Vēl es gribētu dzīvot vietā, kurā kombinezoni un šalles būtu topā ne tikai vasarā, bet arī pavasarī un rudenī. Vēl es gribētu dzīvot vietā, kurā koka kolu pārdod nevis pudelēs, bet tūbiņās, un to varētu smērēt uz kājām, kājas sēnītes mazināšanai. Pēc statistikas spriežot, es vēlētos dzīvot maksimums piecdesmit dažādās vietās, bet
Nē, man nav sakāpis un nav arī aizcietējums, es vienkārši dikti mīlu.
P.S. Neklausieties repu, pretējā gadījumā Jums var piedzimt melni bērni, ar dīvaina paskata zeltu ap kaklu vai zobiem. Yo!

